● ko raksta prese?
"Vogue"
Bez panikas!
No šīs slimības cieš kulta filmu personāži un reālas zvaigznes. Vai panikas lēkme izrādīsies spēcīgāka par klonētu būtņu uzbrukumu un ar kādiem ieročiem uzsākt cīņu pret to, centās noskaidrot Marina Burdina no žurnāla "Vogue".
Pirmo reizi man tas notika automašīnā. Manai kolēģei – bibliotēkā. Manam kursabiedram no institūta – liftā. Un kopš tā laika tas notiek it visur. Naktsklubā. Metro stacijā. Supermārketā. Kinoteātra zālē. Lidmašīnā. Fitnesa klubā.
"Tas" – nepavisam nav tas, par ko jūs nodomājāt. Ne sekss, un pat ne pirmais skūpsts. Psihoterapeiti to dēvē par panikas lēkmes uzbrukumu. Pēc statistikas, kaut reizi dzīvē ko tamlīdzīgu piedzīvojuši 5 % amerikāņu, katrs trešais brits, bet globāli – katrs 75-tais planētas Zeme iedzīvotājs.
"36,6°C"
"UNA"
Mīklainā veģetatīvā distonija
Vai tu zini, kādi faktori var izraisīt vienu no mīklainākajām un šobrīd populārākajām kaitēm – veģetatīvo distoniju? Kas tā īsti ir, un kā pret to cīnīties?
Veģetatīvā nervu sistēma nodrošina visu mūsu iekšējo orgānu darbību, psihes un ķermeņa mijiedarbību. Tā sastāv no divām daļām – simpātiskās un parasimpātiskās daļas. Kad abas puses darbojas līdzsvarā, cilvēks jūtas labi, bet, kad līdzsvars ilgstoši zaudēts, tad tālu nav arī no slimības, ko sauc par veģetatīvo distoniju jeb somatoformu veģetatīvu disfunkciju.
Visu rakstu (pdf formātā) lūdzu lasi šeit...
Raksts publicēts žurnāla "Una" 2009. gada septembra numurā. Autore: Solvita Velde
"Marta"
Stress un depresija
Krīzē arvien biežāk lietojam vārdu – depresija. Starp citu, krīzes otrs vārds patiešām ir depresija, ja to lieto, runājot par ekonomiku, proti, ekonomisko depresiju. Katrā ziņā vārds "depresija" ir ļoti piemērots šim laika posmam, kurā dzīvojam.
Depresija, ko bagātīgi ražo krīzes laiks, nav saslimšana, ko redzam psihiatriskajās klīnikās. Tas, ko piedzīvo ļaudis pašlaik, ir depresīva reakcija – sastopama katrā un ikvienā.
Visu rakstu (pdf formātā) lūdzu lasi šeit...
Raksts publicēts žurnālā "Marta" 2009. gada 30. septembrī. Autore: Aija Kažoka
"UNA"
Vajadzīgais un kaitīgais – stress
21. gadsimts nebūtu iespējams bez stresa. Arī laikmeta maiņa, kas notiek šobrīd mūsu sabiedrībā, katru dienu rada stresa situācijas. Stress mūs mobilizē, bet tas var arī paralizēt. Kā nepieļaut, lai stress tev sasien rokas?
Ikdienā nelielas stresa situācijas mūs lielākoties mobilizē un liek darboties. Patiesībā varētu pat teikt, ka stress ir vajadzīgs, lai mēs nejustos kā aizmiguši un lai reaģētu uz notiekošo. Bet, protams, kas vienam neliela stresa deva asumiņam, tas otram galējā robeža, ko ar grūtībām var izturēt. Reakcija uz stresu katram cilvēkam ir ļoti individuāla. Vienā gadījumā stress cilvēku paralizē, padara bezspēcīgāku, dara apjukušu un tādu kā izšķīdušu. Citiem stress liek sapurināties, saprast, ka nupat ir jārīkojas. Piemēram, vienam cilvēkam atlaišana no darba ir pasaules gals, viņš ir pilnīgi apjucis un nespējīgs rīkoties, cits spēj acumirklī mobilizēties un uzsākt jauna darba meklēšanu.
Raksts publicēts žurnāla "Una" 2009. gada maija numurā. Autore: Solvita Velde
Raksts publicēts žurnālā "Ieva" 2009. gada 11. martā. Autore: Agnese Meiere Raksts publicēts žurnālā "Ieva" 2008. gada 26. novembrī. Autore: Sandra EglīteStresa un maksimālisma vizītkarte – veģetatīvā distonija
Tā ir kaite, kas ietver neskaitāmus simptomus un var skart teju vai katru orgānu grupu sistēmu. Tomēr ir risinājumi!
Daži veģetatīvās distonijas skartos dēvē par "simulantiem", citi sauc par trakiem vai saka, ka tie jau paši nezina, ko vēlas. Viņu nervozitāte, sliktais garastāvoklis, ģībšanas lēkmes... Tomēr tas nav teātris, bet saslimšana, ko dēvē par veģetatīvo distoniju. Šī slimība īpaši izplatīta pēdējā laikā un visbiežāk skar moderno mūsdienu cilvēku, kurš nodarbināts karjeras veidošanā, kuram nav laika izgulēties, ir vēlme visu pagūt, bet nav iespēju, tāpēc sākas neapmierinātība ar dzīvi un arī nopietnākas veselības problēmas. Savu zīmogu uzliek arī trauksmainā pilsētas dzīve.
Visu rakstu (pdf formātā) lūdzu lasi šeit...
Raksts publicēts žurnāla "Veselība" 2008. gada septembra numurā. Autore: Laura Plikša
"36,6°C"
Raksts publicēts žurnālā "36,6°C" 2008. gada septembra/oktobra numurā. Autore: Gunta Tabore
"Rīgas Balss"
Veģetatīvā disfunkcija – miesas un gara sazvērestība
Mani nomoka veselības problēmas, kurām nevaru atrast risinājumu. Regulāri jūtos slikti – ciešu no sirdsklauvēm, elpas trūkuma, to visu papildina panika un bailes, ka ar mani var notikt kas ļauns. Šīs lēkmes parādās pēc satraukumiem, taču var būt arī pilnīgi neprognozējamas. Ārsts noteica diagnozi – veģetatīvā disfunkcija – un ieteica dzert piparmētru tēju, kā arī mēģināt neuztraukties. Taču simptomi parādās atkal un arvien biežāk.
Esmu dzirdējusi, ka veģetatīvā disfunkcija ir daudzu cilvēku problēma. Varbūt varat pastāstīt, ko tas īsti nozīmē un kā rīkoties?
Raksts publicēts avīzē "Rīgas Balss" 2007. gada 15. februārī. Autore: Agnese Voika
"Ieva", akcija "Drauga roka"
Pati savu baiļu cietumā
Zaigas dvēseles šausmas atmodās mēnesi pirms viņas kāzām. Viņu sāka vajāt panikas un baiļu lēkmes. Kopš tā laika Zaiga ir zaudējusi darbu un reālo dzīvi, ir ieslodzīta dzīvokļa četrās sienās un baidās teju, teju pazaudēt arī savu vīru un mājas. Neviens vēl nav spējis droši pateikt, kas ar viņu notiek un kā no šīs tumsas izkļūt.
Zaigas (jaunās sievietes vārds pēc viņas lūguma ir mainīts) mamma, pa telefonu runājot, izmisīgi raud. Ļoti iespējams, Zaigai ir veģetatīvā distonija ļoti nopietnā formā, lai gan neviens ārsts nav pat pateicis oficiālu diagnozi. Taču visa dzīve ir sagriezusies ar kājām gaisā...
Raksts publicēts žurnālā "Ieva" 2007. gada 21. novembrī. Autore: Aiva Kanepone
"Ieva", rakstu sērija "21. gadsimta bieds: veģetatīvā distonija"
Pirmais stāsts.
Annas Klēveres "ļaunā draudzene"
Annai šis murgs sākās pirms četriem gadiem. Jā, jā, Anna Klēvere–Melbārde ir tā pati jaunā Nacionālā teātra aktrise, kura tikko "ienākusi" televīzijas seriālā "Svešā dzīve" un līdz šim spēlējusi gan "Pūt, vējiņos!", gan "Cietsirdīgajās spēlēs", gan "Adatā", gan citās izrādēs. Neiespējami iztēloties, ka cilvēks, kas vai ik vakaru iznāk uz skatuves pūļa priekšā, patiesībā ilgi cīnījies ar panikas un baiļu lēkmēm. Anna piekrita izstāstīt par savu slimību cerībā, ka šis stāsts var kādai citai sievietei palīdzēt. Jo Anna savu "ļauno draudzeni" ir pieradinājusi.
"Ļoti spilgti atceros, kā pirms četriem gadiem mēs baltās kleitās dziedājām Ziemsvētku koncertā. Pēkšņi jūtu, ka man pazūd bilde, trūkst elpas un sirds iet pa gaisu. Un drudžaini domāju – ko lai daru? Projām iet nevaru, bet arī nostāvēt nespēju."
Visu rakstu (pdf formātā) vari izlasīt šeit...
Raksts publicēts žurnālā "Ieva" 2008. gada 20. februārī. Autore: Aiva Kanepone
"Ieva", rakstu sērija "21. gadsimta bieds: veģetatīvā distonija"
Otrais stāsts.
Kāpēc jutīgās meitenes sarkst?
Neiroloģe Daina Jēgere uzreiz brīdina, ka veģetatīvā distonija (to dēvē arī par somatoformo veģetatīvo disfunkciju) mediķiem ir slidena tēma – pat ārstiem par to ir dažādas versijas. Tomēr pamatos tā ir vai nu veģetatīvās nervu sistēmas, vai asinsvadu nestabilitāte. Tie gluži vienkārši pārspīlēti reaģē uz diezgan ikdienišķām lietām, ikdienišķiem kairinātājiem.
Klasiska situācija – meitenei nu ļo-o-oti patīk kāds puisis, un viņš piepeši apsēžas blakus. Bet meitene tai mirklī piesarkst tā, ka galvā sāk pulsēt. Vai, gluži otrādi, nobālē un grasās krist ģībonī. Ne jau viņa pati ir izdomājusi tā reaģēt! Nodevīgā veģetatīvā nervu sistēma!
Visu rakstu (pdf formātā) vari izlasīt šeit...
Raksts publicēts žurnālā "Ieva" 2008. gada 27. februārī. Autore: Aiva Kanepone
"Ieva", rakstu sērija "21. gadsimta bieds: veģetatīvā distonija"
Trešais stāsts.
Daktera Kurpatova "slepenie kodi"?
Lasītāju vēstulēs par šo viltīgo slimību daudzkārt pieminēts Krievijas psihoterapeits ANDREJS KURPATOVS. Viņa grāmatu "Līdzeklis pret veģetatīvo distoniju" kopē un pārsūta no rokas rokā! Vai dakterim Kurpatovam zināmi kādi īpaši noslēpumi?
Mēs, protams, nevaram pārstāstīt visu grāmatu. Taču mazliet ieskatījāmies pašā svarīgākajā nodaļā "Kā ārstēt veģetatīvo distoniju?". Kā uzskata psihoterapeits, ārstējot galvenie uzdevumi ir divi: jānomierina savi nervi, tātad jātiek vaļā no baiļu un iekšējās spriedzes sajūtas, kā arī jānormalizē veģetatīvās nervu sistēmas darbs, tiekot vaļā no nevajadzīgiem veģetatīvajiem nosacījuma refleksiem.
Visu rakstu (pdf formātā) vari izlasīt šeit...
Raksts publicēts žurnālā "Ieva" 2008. gada 12. martā. Autore: Aiva Kanepone
"Ieva", rakstu sērija "21. gadsimta bieds: veģetatīvā distonija"
Ceturtais stāsts.
Par 180 grādiem cita dzīve
Ruta savos 43 gados izskatās kā trīsdesmitgadīga un staro pašpārliecībā. Veģetatīvās distonijas dēļ šī sieviete mainījusi savu dzīvi par 180 grādiem. Izgājusi cauri mazai ellītei, viņa ir pārliecināta, ka tas viņu padarījis bagātāku, gudrāku un pat skaistāku. Un tagad Ruta māca tikt ārā no depresiju bezdibeņiem citiem.
Ruta dzīvo kādā Jūrmalas ciemā, un viņi abi ar vīru ir vietējā sabiedrībā pietiekami zināmi cilvēki. Reiz viņa bija veiksmīga juriste, tagad strādā mierīgu darbu ar bērniem, ļoti rūpējas par sevi un jūtas pilnīgi laimīga. Vispirms Ruta izceļ no somas savus "ieročus" – tas ir viņas "cīņas arsenāls". Grāmatas "Skriešana sievietēm", "Izproti savu slimību", "Spēkavots dvēselei jeb Efektīvi paņēmieni savas dzīves veidošanai", "Su džok visiem" un "Atklāsmes prozā, dzejā un vienā teikumā".
Visu rakstu (pdf formātā) vari izlasīt šeit...
Raksts publicēts žurnālā "Ieva" 2008. gada 19. martā. Autore: Aiva Kanepone
"Ieva", rakstu sērija "21. gadsimta bieds: veģetatīvā distonija"
Piektais (un pagaidām pēdējais) stāsts.
Kas noticis ar Jelgavas Zaigu?
Rakstu lavīnu par veģetatīvo distoniju IEVĀ iekustināja jaunas sievietes Zaigas stāsts – viņu bailes ieslodzījušas dzīvokļa četrās sienās kā cietumā. Mēs viņai pārsūtījām ap sešdesmit vēstuļu – gan pa e-pastu sūtītas, gan ar roku rakstītas – no cilvēkiem, kuri gribēja palīdzēt ar savu pieredzi. Pagājuši vairāk nekā trīs mēneši.
"Man ļoti, ļoti ir palīdzējušas šīs vēstules. Man viss iet uz labo pusi. Protams, joprojām gadās grūti brīži, bet esmu iemācījusies ar savām baiļu lēkmēm tikt galā pati," balss telefonā ir tik moža un priecīga, ka pat grūti atpazīt to pašu sievieti, ar kuru tikāmies novembrī. (...) "Ārstus vai psihoterapeitus šajā laikā neesmu apmeklējusi, vispirms gribu mēģināt tikt galā saviem spēkiem. Viena no svarīgākajām domām, kuru esmu sapratusi no cilvēku vēstulēm, – manā situācijā neviens ārsts nespēs palīdzēt, ja es sev nepalīdzēšu pati."
Visu rakstu (pdf formātā) vari izlasīt šeit...
Raksts publicēts žurnālā "Ieva" 2008. gada 26. martā. Autore: Aiva Kanepone
"Liesma"
Apziņa blefo
Līdz pieturai bija metri piecdesmit, un vakara autobusa durvīs spraucās pēdējie pasažieri. Pārvarot paģiru nogurumu, viņš skrēja, cik spēka, viņš paspēja. Iespiests starp braucēju blīvajiem augumiem, viņš sajuta savas sirds mežonīgo dauzīšanos, kas, šķiet, dārdēja pa visu autobusu.
"Apžēliņ, kas ar mani notiek?" – sirds plosījās arvien nesaudzīgāk, un viņu arvien vairāk nomāca pasažieru grūdieni un spalgie ielas trokšņi. Viņu pārņēma nekad vēl neizjustas bailes no nāves. Jo vairāk viņš domāja par miršanu, jo tuvāka un nenovēršamāka tā šķita. Atpakaļceļa vairs nav... Nē! Nē! Izsauciet ārstu, izdvesa jauns, samērā veselīga izskata cilvēks, kuram likās, ka tie ir viņa pēdējie vārdi.
Raksta 1. daļu (jpg formātā) vari izlasīt šeit...
Raksta 2. daļu (jpg formātā) vari izlasīt šeit...
Raksts publicēts žurnāla "Liesma" 1992. gada decembra numurā