Izlasi!

 • mana pieredze

Uzdod savu jautājumu!

ieva@bezpanikas.lv

Gadu gaitā par trauksmi un paniku, šķiet, esmu uzzinājusi teju visu iespējamo – no dažādiem aspektiem, rakursiem, izziņas avotiem un pašas novērojumiem. Daloties savā pieredzē, iespējams, varu rosināt Tevi ieraudzīt kādu jaunu pantu šī "mistiskā, ļaunā ienaidnieka" sejā, kas palīdzēs Tev vēl pilnīgāk atklāt viņa dabu un paradumus un izvēlēties labākās pozīcijas un taktiku, izejot "cīņas laukā". Tāpēc, ja vēlies uzdot man kādu jautājumu, droši raksti. Priecāšos Tev atbildēt!

Zane: Ieva, Tu gribi teikt, ka esi spējusi pilnībā atbrīvoties no veģetatīvās distonijas un panikas?

Varu teikt , ka esmu uzveikusi veģetatīvo distoniju fiziski, ar to domāju tīri ķermeniskās sajūtas – un tas, manuprāt, jau ir ļoooti, ļoooti daudz. Taču atzīšos, ka reizēm vēl aizvien nākas pastiprināti strādāt ar sevi, savām domām un emocijām. Skaidrs, ka n–tie gadi, kas aizvadīti kopā ar paniku, ir atstājuši savus "nospiedumus" arī domāšanas, uztveres modelī. Un šī "bagāža" ik pa brīdim mēdz atkal piepeši atrasties, kaut gan pati domāju, ka no tās – kā nevajadzīgas nastas – esmu atbrīvojusies jau kādā no savas dzīves iepriekšējām pieturām.

lasīt tālāk... 

Artūrs: Ieva, Jūs sakāt, ka veģetatīvo distoniju visefektīvāk var uzveikt, iegūstot dziļāku sapratni par trauksmes un panikas dabu, nevis lietojot medikamentus. Tomēr, ja jau atveseļoties būtu tik vienkārši, tad jau sen nebūtu neviena ar veģetatīvo distoniju sirgstošā, visi būtu sveiki, veseli un laimīgi...

Aizvadītie simts gadi, kuru laikā "iepotēts", ka zāles ir labākais un arī vienīgais risinājums teju visās situācijās, ir atstājuši savas pēdas cilvēku apziņā... Un lai prātā tik dziļi iesakņojušies uzskati mainītos, atkal ir nepieciešams laiks... Tā nu pie mums un, jāteic, arī daudz kur citur pasaulē, veģetatīvo distoniju, trauksmi, paniku u.tml. vēl aizvien vairumā gadījumā cenšas uzveikt ar medikamentu palīdzību. Tieši tā – cenšas, jo skaidrs, ka ar zālēm šo problēmu atrisināt nevar.