Lai arī reizēm apnicīgs un šķiet vienmuļš dialogs starp mūku un viņa bijušo kolēģi, tomēr doma, kas tiek pausta ir lieliska... Grāmata, ko vajadzētu ik pa laikam pārlasīt.. mani iedvesmoja un nomierināja

Man atkal ļoti patika un palīdzēja Andreja Kurpatova grāmatas. t.sk."Uzveiksim veģetatīvo asinsvadu distoniju"... autors runā "mūsu valodā" un saprot visus dīvainos paradumus utt., tajā pašā laikā rada vēlmi cīnīties iesaku

Kurpatova gramata, manuprāt, ir domāta tādos pagraba bedres brīžos, bet lai sāktu kārtot dvēseli un mainītu iekšējo pasauli ir vajadzīga savādāka literatūra... un tas, ko es esmu sapratusi, ka nevajag koncentrēties uz panikas lēkmēm, vajag skatīties uz pasauli plašāk, protams, kad tu sedi bedre, to ir neiespejami darit, bet tiklidz paliek labak, jāmēģina

ar Kurpatova grāmatu var tikt no tās bedres ārā un tad sāk lasīt pārējo literatūru....

Arī atbalstīšu domu, ka jāsāk ar Kurpatova grāmatu.
Tā ir lieliska, lai izprastu - kas vispār ar mani notiek? Kas tas ir un ko ar to darīt?
Man šī grāmata ļoti palīdzēja - patiesībā to izlasot, gribas par sevi un visu to padarīšanu pasmieties

Un kad jau skaidra ir lietas fizioloģiskā puse, tad noteikti jāturpina ar garīgu un dvēselisku literatūru, kas palīdz sasniegt iekšēja miera, harmonijas un laimes sajūtu

No savas puses varu vēl ieteikt Sogjala Rinpočes "Tibetas dzīvo un mirušo grāmata".
Vismaz man tā ļoti palīdzēja paskatīties uz nāvi (no kuras taču tik ļoti bail) un to pieņemt kā normālu dzīves parādību.
Kad uznāk panikas lēkme, tad Kurpatova grāmata izskaidro - ka patiesībā te nekas traks nenotiks un neviens nenomirs, un pat ja nomirtu - arī nekas traks taču